WALLESS Kultūras ministrijai veic juridisku pētījumu par digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanas iespējām Latvijā

WALLESS pēc Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pasūtījuma veica juridisku pētījumu par digitālo pakalpojumu nodokļa (“DPN”) ieviešanas iespējām Latvijā.
Šajā sakarā Ingūna Ābele 15.janvārī Rīgas Ekonomikas augstskolas organizētajā diskusijā uzstājās ar prezentāciju “Digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanas iespējas Latvijā”.
Nodokļu regulējuma problēma radusies strauji attīstoties digitālajai ekonomikai. Digitālos pakalpojumus ievērojamā apjomā var sniegt attālināti internetā, t.i., bez fiziskas klātbūtnes. Tas rada nodokļu iekasēšanas problēmu valstī, kurā tiek radīta vērtība, bet uzņēmums nav reģistrējies, jo šajā valstī nerodas pastāvīgā pārstāvniecība (lai rastos – jābūt fiziskai klātbūtnei), tādēļ nav jāmaksā ienākuma nodoklis.
Problēmas risinājumi ir tikuši izstrādāti dažādos līmeņos:
1. starptautisku risinājumu ieviešana ir ilgs un sarežģīts process. Turklāt nav skaidrības par efektu un rezultātiem;
2. ES līmenī izstrādātie risinājumi (tostarp DPN ES līmenī) nav tikuši vienbalsīgi atbalstīti;
3. vairākas ES dalībvalstis pašas ir ieviesušas DPN.
DPN ieviešana ir risinājums problēmai, ko valsts var īstenot vienpusēji. DPN šobrīd ir ieviests Francijā (ar atpakaļejošu datumu no 2019. gada) un Itālijā (no 2020. gada). Savukārt Austrijā DPN ieviests tikai reklāmas pakalpojumiem (no 2020. gada). Vairākas citas valstis ir izstrādājušas likumprojektus un plāno ieviest DPN.
Arī Latvijā ir juridiski iespējams ieviest DPN. DPN likme varētu būt 3% no apgrozījuma gluži kā ES u.c. valstu izstrādātajā modelī. Tomēr DPN ieviešana rada arī noteiktus dubultās nodokļu uzlikšanas, tiesvedības u.c. riskus.
Ar DPN apliek tikai šādus digitālos pakalpojumus pakalpojumus:
1. Reklāmas izvietošana internetā, kas vērsta uz digitālās saskarnes (tīmekļvietnes, mobilās lietotnes u.c.) lietotājiem (tiešsaistes reklamēšana);
 Google, Youtube, Criteo, Facebook, Alibaba, u.c.
2. Interneta “starpniecības” pakalpojumi (platforma, kura nodrošina iespēju lietotājiem komunicēt, slēgt savstarpējus darījumus u.tml. mijiedarboties);
 Airbnb, Alibaba, Amazon, Booking, Rakuten, Zalando u.c.
3. Datu, kuri ievākti no lietotāju darbībām digitālajā saskarnē, pārdošana.
Pētījuma ietvaros iegūtie dati liecina, ka vairāki ES reģistrētie digitālie uzņēmumi, kuri sniedz minētos digitālos pakalpojumus, gūst ievērojamus ienākumus Latvijā. 2019. gada 10 mēnešos – tikai no Latvijā reģistrētiem PVN maksātājiem – septiņi digitālie uzņēmumi ir nopelnījuši vismaz 113 791 896,05 (gadā proporcionāli 140 miljoni EUR). Salīdzinoši ar 2018. gadu šo uzņēmumu ienākumi ir auguši par 50%. Pētījumā, pamatojoties uz citu valstu prognozēm, secināts, ka kopējā ar DPN apliekamā ieņēmumu summa varētu būt ap 17-30 miljoniem eiro gadā.
Pētījuma ietvaros iegūtie dati par lielo digitālo uzņēmumu daļu gūtajiem ienākumiem liecina, ka 2019. gadā divi digitālie uzņēmumi (kuru ienākumus pamatā veido tieši reklāmas ieņēmumi) guva peļņu, kas lielāka par visu Latvijas 2018. gada reklāmas tirgu kopumā.
Attiecīgi autoru ieskatā DPN ir arī veids, kā Latvija var mazināt konkurences kropļojumus un gūt nodokļu ieņēmumus no digitālajiem uzņēmumiem ar ievērojamiem ienākumiem Latvijā. Turklāt no DPN iegūtajiem līdzekļiem autoru ieskatā varētu atbalstīt arī Latvijas plašsaziņas līdzekļus, kuri veido Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgu saturu, bet kuru reklāmas tirgu vistiešākajā mērā ietekmē lielie digitālie uzņēmumi.